Skip to main content
Estátua Cristo Rei ne'ebé haree tasi iha loro-matan sa'e, Dili, Timor-Leste
Nasaun katóliku daruak iha Ázia

Viajen Peregrinasaun & Fé iha Timor-Leste

Timor-Leste mak, hafoin Filipina, nasaun ida de'it iha Ázia ho maioria katóliku — rai ida ho estátua Kristu iha foho-tutun, peregrinasaun Mariana iha foho no igreja sira ho tinan atus ba atus, kose hamutuk ho tradisaun Hindu, musulmanu no Timor-oan ne'ebé moris hela.

~97%

Populasaun katóliku

5,000+

Peregrinu Páskua nian ba Ramelau

1989

Amu-Papa João Paulo II vizita Dili

Fiar oioin

Katóliku, Hindu, musulmanu no seluk tan

Peregrinasaun ida la hanesan iha Ázia

Fé iha kraik kle'an iha ne'e

Misionáriu portugés sira to'o iha tinan kuaze 500 liubá, no relijiaun katóliku sai parte ida hosi identidade Timor-oan liuhosi tinan atus ba atus kolonizasaun no luta naruk ba ukun-rasik-an. Ohin loron igreja iha vila hotu-hotu, Semana Santa halo sidade sira mamuk ba foho sira, no vizita Amu-Papa João Paulo II nian iha tinan 1989 sei hanoin-hetan nafatin nu'udar momentu mudansa nian.

Ba peregrinu sira, ne'e signifika fatin santu ne'ebé la nakonu ho ema, no ho laran sinseru tebes — la'ós espetákulu ba turista. Sa'e ba santuáriu Mariana iha loro-matan sa'e, reza Dalan-Krús iha foho santu ida, ka tuur iha igreja sékulu 19 nian ne'ebé komunidade tomak sei halibur hela.

Timor-Leste seguru atu vizita ka lae?
Fatin atu bá

Fatin santu sira

Hosi fatin ne'ebé naran-boot liu iha nasaun ne'e to'o santuáriu kalmu iha enklave — no templu Hindu ida iha sidade kapitál.

Cristo Rei Dili nian

Estátua Kristu Liurai ho metru 27 iha foho-tutun iha parte loro-sa'e Dili nian, to'o liuhosi eskada naruk iha tasi-ninin ho vista furak — fatin ne'ebé ema vizita liu iha nasaun ne'e.

Foho Ramelau (Nain Feto)

Estátua Nai Feto Virjen Maria nian iha foho-tutun aas liu iha Timor (2,963 m). Rihun ba rihun sa'e iha kalan tomak ba loro-matan sa'e, liuliu iha Páskua no festa Mariana iha fulan-Outubru.

Katedrál Dili

Katedrál Imakulada Konseisaun, ida hosi katedrál boot liu iha Ázia Sudeste, konsagra durante vizita Amu-Papa João Paulo II nian iha tinan 1989.

Igreja Motael

Igreja katóliku tuan liu iha Dili no símbolu ida iha tempu rezisténsia nian, iha tasi-ninin iha sentru sidade.

Semitériu Santa Cruz

Fatin peregrinasaun no lembrasaun — memoriál ba masakre Santa Cruz iha 1991 no luta ba ukun-rasik-an.

Fatin Papál Tasitolu

Fatin ne'ebé Amu-Papa João Paulo II selebra Misa iha 1989 — agora fatin orasaun no Dalan-Krús iha rai-luan durante Semana Santa.

Oecusse

Enklave istóriku ne'ebé misionáriu portugés sira tún uluk ba — santuáriu Mariana no igreja patrimóniu Gótiku sira halo ne'e sai peregrinasaun kalmu rasik.

Pura Giri Natha

Templu Hindu boot liu iha Timor-Leste, iha bairu Taibesi iha Dili — hanoin-hetan ida katak fé iha ne'e oioin loloos.

Bainhira atu bá

Semana Santa & loron festa sira

Halo ita-nia vizita tuir halibur boot sira — ka mai iha bailoron atu sa'e foho fasil liu.

Semana Santa (Mar–Abr)

Foho Ramelau & Dili

Peregrinasaun boot liu iha tinan — Dalan-Krús no Misa iha dadeer.

Outubru

Festa Mariana sira

Devosaun Mariana no peregrinasaun foho liuhosi bailoron malirin.

Maiu–Set

Vizita iha tinan tomak

Fulan bailoron nian fasil liu atu sa'e Ramelau no atu vizita entre fatin sira.

Liu fali peregrinasaun de'it

Kombina devosaun ho deskoberta

Viajante fiar nian hakarak balansu. Harii itineráriu ida ne'ebé liga fatin santu sira ho ahu-ruin Atauro nian, toos kafé iha foho no soru tais — viajen ida ba espíritu no sentidu sira.

Timor-Leste selebra fiar katóliku, protestante, musulmanu, Hindu no tradisionál Timor-oan nian hamutuk — vizitante hosi fiar hotu-hotu simu ho laran-luak.

Planu ita-nia peregrinasaun

La'o iha fatin ne'ebé fé moris

Hatete mai ami ita-nia data sira no ami sei liga ita-boot ho gia no operadór lokál sira atu harii peregrinasaun ida — no feriadu ida — iha ne'e nia laran.